Riņķī apkārt salai. Pastaigas Tenerifē

Uz Tenerifi vēlējos aizbraukt jau sen, taču traucēja kāda aizspriedumu deva. Pārāk daudzi tur brauc cepināties saulītē, ko es darīt nemēdzu. Izrādās, siltums un saule, un atpūtnieku pieplūdums nemaz netraucē kādai vietai būt gana ietilpīgai, pat tik relatīvi mazai salai kā Tenerife. Biju pārsteigta, cik skaistiem un savdabīgiem kalniem bagāta sala okeāna vidū.  Un tā biļetes nopirku uz janvāra vidu, lai var apskatīt un izbaudīt salu pirms Santakrusas lielā karnevāla, kad te gāzīs apkārt jautru izklaižu draugi, un arī kad nebūs karsti staigāt apkārt.

Ielidojām ziemeļu lidostā, bet izlidojām no dienvidu, tā ka ceļu un viesnīcu plāns paredzēja minimālu braukšanu turp-atpakaļ un ļāva daudz maz apskatīt visus iepriekš iecerētos dabas un kultūras objektus. Plānu sastādīju rēķinoties ar sabiedrisko transportu-autobusiem. Braukšana ar automašīnu te prasītu labas iemaņas, kā jau pa kalniem. Patiesībā visa sala ir kā viens liels kalns ar dažādām plaisām. Tās centrā atrodas Teide, tās pakāje ir ap 2000 m augstumā un slejas līdz  3700 m. Viss pārējais atrodas zemāk par 2000 metriem: plaši klinšaini un tuksnešaini  un neapdzīvoti apgabali ap Teidi jeb Lielo Kalnu, tos apjož mežs, kura vienīgais augs (vai vismaz ļoti dominējošais)  ir Kanārijas priede. Uz ziemeļiem no Teides apgabala šis mežs ir gana ražens, bet uz dienvidiem – skrajš un priedītes nīkulīgākas. Aiz meža zonas tad sākas dzīve – ziemeļos zaļa, dienvidos sausa (toties jo  zaļa sadzīves izpratnē).

Šķiet, ka Tenerifē  ļoti maz  lauku ar viensētām – apdzīvotības tips tur ir pilsēta vai izpletusies pilsēta ar piepilsētu, reizēm pilsētas gandrīz saiet kopā viena ar otru, atdaloties tikai ar zaļumu joslu kāda kilometra platumā. Sevišķi izteikti tas vērojams posmā starp galvaspilsētu Santakrusu un Puerto de la Krusu, kuru centrus patiesībā šķir kādi 20-30 km. Diemžēl, par pilsētām jāsaka,ka te nav ko redzēt,ja neskaita, ka redzēt jau var atrast ko vienmēr un visur. Savas arhitektūras īpatnības jau piemīt katrai vietai, un te namu fasādēs valda balti un dzeltenīgi toņi, reizumis pa krāsainam, koši zilam akcentam. Pāri maģistrālēm ved vienādas konstrukcijas tiltiņi visi zilā krāsā. Nami tādi zemi un plakani, pat baznīcas pieplakušas pie zemes, netiecoties ar torņiem debesu augstumos,kā tas katoļiem pieņemts visā pasaulē. Protams, viesnīcu kombināti kosmopolītiski, lai atpūtnieks sajūt komforta smaržu jau pa gabalu. Redzēju tikai vienu interesantu modernu celtni pie paša okeāna Santakrusā.

Arī  tradicionālās kultūras vēstures un mākslas vērtības te maz atrodamas. Jau iepriekš zināju, ka Tenerifē ir bijušas  piramīdas, turklāt visai biezā slānī. Lielākā daļa šo objektu laika gaitā izvazāti un materiāli izmantoti derīgiem mērķiem, līdz attapušies un iekārtojuši etnogrāfisko parku, kur redzami piramīdu paraugi. Parks atrodas salas austrumu piekrastē Guimar, no Santakrusas autoostas pa maģistrāli ar zaļo TITSA autobusu var aizbraukt nepilnas stundas laikā. Vēl noteikti jāapskata Loro parks ar dzīvnieciņiem, sevišķi interesanti un bagātīgi te ir ūdens dzīvnieki. Var noskatīties arī jūras lauvu, delfīnu un pat vaļu šovus lielos baseinos, kas iekļauts biļetes cenā. Arī krāsainus papagaiļus, kanārijputnus un citus eksotiskos lidoņus  bagātā klāstā redzēju tikai te, jo savvaļā tos sastapt neizdevās.

Kalnu mīļotājiem sala piedāvā bagātīgas pārgājienu iespējas. Tā kā Tenerifes piedzīvojumu sākām La Laguna, pirmā pastaigu diena bija paredzēta Anaga kalnos. Uz turieni pa gleznainiem maziem ceļiem var aizbraukt līdz tūrisma informācijas centram, no kurienes atiet arī ceļi un takas. Tūrisma informācijas centrā iedeva ceļvežus un jauks puisis ļoti izsmeļoši izstāstīja par takām. Izvēlējāmies ap 10 km garo pārgājienu, kas aizved pie okeāna, uz Punta del  Hidalgo, pirms tam vēl uzkāpjot līdz skatu laukumam del Carmen, no kura gan miglas dēļ daudz neko redzēt neizdevās. Tad devāmies pa taku mežā iekšā. Mežs skaitījās tā kā džungļu tipa, kur bez milzu paegļiem dominēja lapu koki, lielā skaitā lauru koks. Kad vieglā meža taka izveda klajumā, palīkumojām pa lauku ceļiņiem, vērojot puķes un dārzus ceļmalas mājās, kur ziedēja strelīcijas, naudas koks  u.c. tādas, kas mums podos uz palodzes, līdz sasniedzām kalnus. Kalnu taka ved pa kalnu grēdas nogāzi, tā ka iešana visu laiku puslīdz līdzīgā augstumā. Vietām varēja uzkāpt kādā korē un palūkoties uz okeānu, kas putoja zem klintīm. Taka diezgan vientuļa, gājējus satiku tikai dažus, toties bija uzstādītas brīdinājuma zīmes par savvaļas suņiem, tomēr man pietika ar bailēm no iespējas to redzēt, laimējās šo zvēru nesastapt.  Kad ap 6 vakarā bija sasniegts Punta del Hidalgo, tas piesaistījis cilvēkus, un skati no šejienes tiešām pasakaini. Te arī ir autobusa galapunkts, kas  kādas stundas laikā aizved uz La Laguna.

Nākoša kalnu diena bija brauciens ar satiksmes autobusu no Puerta de la Cruz uz Teidi. Kad autobuss bija izlīkumojis cauri mežam un pēc tam klajiem laukiem un sasniedzis pacēlāja staciju, kurai blakus slējās kalna konuss, nekādas rosības nemanīja. Nebija ne īpaša vēja, ne lietus, laba saulaina diena, šķietami nekāda iemesla, lai pacēlājs nekursētu, un tomēr tas nekursēja. Tā atlika vien nolūkoties kalnā no malas, jo mocīties pa smiltīm galīgi nevilka. Nolēmām iziet kādu taku turpat Teides apkaimē, kas skaitās nacionālais parks. Iešana galvenokārt pa smilšainiem, bet iebrauktiem ceļiņiem, kā arī labi iemītām takām. Skaistumu šim reģionam piešķir dažādais reljefs un krāsu dažādība no balta līdz sarkanam un brūnam. Augu tikpat kā nav. Pārgājiens gandarīja tik ļoti, ka virsotnes izplaikšana vakarā vairs neskumdināja.

Kad bija izbaudīts Loro parks, ieradāmies Icod de los Vinos pilsētiņā, lai apskatītu Eiropā vecāko pūķa koku, bet nākošajā dienā dotos iziet Maskas aizu. Maskas aiza bija ieplānota kā galvenais Tenerifes ceļojuma pārgājiens, biju iedomājusies to esam ļoti gleznainu. Vai tā bija? Laikam nebija vis. Īpaši gleznaini skati priecēja acis braucot cauri Teno kalniem, te arī autobuss patukšojās, jo vairākas senioru grupiņas ņēma pastaigu takas, un tas noteikti ir to vērts. Diemžēl mani  viesnīcu plāni ar rezervācijām liedza iespraust tajos lieku dienu pastaigām Teno kalnos, kas krietni pārspēj Anaga kalnus dabas formu bagātībā.

Drusku uzmetusi aci Maska pilsētiņai, atradu lejupejošu taku uz aizu un kāpu iekšā. Kad bija nokāpts, taka virzās pa aizas dibenu  vietām ar nelieliem kāpumiem un kritumiem, apejot šķēršļus. Un tomēr šis pārgājiens likās ļoti grūts. Nesalīdzināmi grūtāks kā Samarijas aiza Krētā. Varbūt tāpēc, ka jārāpjas pāri lieliem akmeņiem, vai tāpēc, ka uz takas nav nekādu norāžu, cik esi nogājis un cik vēl atlicis iet. Skati? Jā, daudzas klintis atmirdz skaistās krāsās. Aiza atduras okeāna krastā, kas tad arī sagādā pēkšņu priecīgu pārsteigumu. Patiesībā tas pat nav krasts, bet līcītis starp klintīm. Te var pa trepītēm tikt izpeldēties, kā arī tā ir osta laivām. Citādi no šīs vietas projām tikt nevar, kā vai nu veicot atpakaļceļā pa Maskas aizu, vai veicot izbraukumu kādā no laivām gar klintīm Los Gigantes, līdz sasniegta civilizācija ar peldvietu. Protams, visi aizas gājēji  ir sagatavojušies skaistajam izbraukumam, jo varenās klintis ir tiešām iespaidīgas un iedvesmojošas, noteikti  iespaidu spēka ziņā brauciens ar laivu pārspēj pārgājienu aizā. Kaut janvāris un okeāns viļņojas paisumos un bēgumos, peldēties var, arī ūdens temperatūra pieņemama. Lai nu kā, šī bij iespaidiem bagāta diena, kas ļāva redzēt un izbaudīt iespaidīgas dabas vietas, kas nekur citur tādas nav.

Pēdējās ceļojuma dienas pavadījām salas dienvidos pilsētiņā Granadilla di Abona, tāpēc pēdējā pastaiga bija uz augšu Teides virzienā, tomēr nesasniedzot Teides nacionālo parku. Kādu taku paņēmu no Vilaflor. Tā veda vairāk pa mežu ar retām priedītēm, bet kalnu un klinšu ar neparastām formām te nebija daudz. Tā ka nevaru ieteikt citiem Vilaflor apkārtni, jo domāju, ka pabraucot augstāk Teides virzienā, varētu būt skaistākas takas. Es par tām šoreiz varēju tikai nojaust.

Vispār Tenerifes reljefs ar kalnu kraujām un arī gleznainajiem  kalnu ceļiem sevišķi tās austrumu pusē sniedz ļoti bagātīgu izjūtu gammu, skaistu piedzīvojumu. Tāpēc kustīgiem un aktīviem cilvēkiem tiešām ziemā, kad Eiropas kalnus klāj sniegs, Tenerife ir sasniedzams un interesants kalnu pastaigu galamērķis.

Nav komentāru

Komentēt