Ziemeļu gaismā (Norvēģija)
Plānot man patīk, shēma pa lielam skaidra: 1) lidojums uz Oslo, lai apmeklētu Eduarda Munha muzeju 2) No Oslo lidojums uz Tromso - tālāko ceļojuma ziemeļu punktu 3) Pārbrauciens ar autobusu uz Lofotu salām 4) Lidojums uz Rīgu no Narvikas lidostas ar pārsēšanos Oslo.
Oslo (Torp lidostā) ar Ryanair ielidoju rītā, kur mazās lidostiņas priekšā jau gaidīja autobuss uz Oslo un laipns konduktors apjautājās, vai esmu pensionāre. Tiku pie senioru biļetes. Norvēģijas autobusos un vilcienos cilvēkiem no 67 gadu vecuma braukšana ar 50% atlaidi, līdz ar to braukāt ar sabiedrisko manā vecumā ir izdevīgi! Autobusi un vilcieni nekad nav pārpildīti, ir ērti un apkalpošana itin laipna. Pēc pusotras stundas jau biju Oslo autoostā. Centos izmantot navigāciju, lai gan saprātīgam cilvēkam tā nemaz nebūtu vajadzīga - turpat vien blakus stacijai fjorda galā blakus Operas izcilajai ēkai atrodas cits moderns nams, uz kura fasādes lieliem burtiem rakstīts: Munch. Savam izcilākajam māksliniekam norvēģi pamatoti atvēlējuši lielu un ērtu būvi, kur apmeklētājs var ne tikai skatīties mākslas darbus, bet arī pavērot pilsētu no augšas, izbraucot pa slīdošām kāpnēm līdz 9.stāvam. Katrā stāvā ir kaut kas tematiski un stilistiski savs, vienā virzienā noskaņots, bez Munha gleznām ir arī pamatīga viņa dzīves prezentācija un izstāde ar Munha idejas tālāk virzītāju mākslinieku darbiem. Kad pēc mākslas baudīšanas lejā vēl bija padzerta kafija, pastaigāju gar fjordiem, kur sagūluši sauļojās simtiem pilsētnieku, baudīdami spožo saulīti, kas droši vien nespīd tik silta katru dienu. Arī man pēc Latvijas ieilgušajām lietavām par tādu dienu bija liels prieks, pastaigājoties gar fjordu un pa centrālajām ielām un priecājoties par Oslo jauno un veco arhitektūru un pilsētas mieru.
Pirms pusnakts ar parasto R12 vilcienu devos uz Oslo lidostu. Šis vilciens attālumu līdz lidostai ap 40 km iet 23 min. un pietur dažās pieturās. Ir arī cits variants - braukt ar speciālo ekspresvilcienu 17 minūtēs, maksājot ap 25 eur (ar parasto vilcienu mana senioru biļete ap 5 eur, bet ar ekspresi atlaides nebūtu). Tā ka esiet uzmanīgi, taupītāji! Gaidot rīta reisu, nonīku lidostā, jo pirms agra lidojuma īsti labi tāpat gulēt nevarētu, un tērēt viesnīcai teju 100 eur par nakti varētu bagāts cilvēks. Es tāda neesmu. Norvēģija nu ir tā valsts, kur ir jāpiedomā, kur un kādus pakalpojumus izmantot un no kā atteikties, jo šī ir dārga valsts!
Tromso ielidoju agri, Oslo saulīti nomainījis lai arī pasīks, tomēr lietus. Tromso ir sala, kurai apkārt fjordi un aiz tiem kalni, kurus vēl klāj sniegotas muguras, kuras tik ļoti gribas fotografēt, riskējot saslapēt fotoaparātu. Skatu burvības aizrauta, soļoju pilsētas centra virzienā - apmēram 4 km iešanas. Smidzeklis nu jau pārvērties īstā lietū, jakas piedurnes sāk izmirkt, bet ieraugu lielu tirdzniecības centru. Tieku lielveikalā. Kamēr izpētītas visas letes, sapirkta pārsvarā no zivju produktiem sastāvošā paika un uz kāda soliņa paēstas brokastpusdienas, lietus mitējies. Ceļš ved gar fjordu, nolemju izpētīt viesnīcas atrašanās vietu un ja būs iespēja, atstāt tur somu, lai gan iečekošanās tikai no 16.00. Nonāku pie savrupnama, kuram nav uzraksta, bet saimnieku dotā wifi parole darbojas, tātad vieta pareiza, bet durvju kods vēl nav atsūtīts. Tas pienāk tikai ap pus4, kad sēžu kādā pilsētas centra kafejnīcā netālu no galvenās- doma baznīcas, kas ir vienkārša koka ēka, kurai apkār apstādījumi un zaļumi, ļoti vienkārši lauku ziediņi. Tāds izrādīsies Novēģijas ziemeļu ziedu sortiments gan Tromso, gan Lofotās - nevis rozes vai lilijas, bet suņuburkšķi un dzeltenās un sarkanās lauku puķes,kurām nezinu nosaukumu, te ir galvenā rota kā apstādījumos, tā vienkārši ceļmalās un nepļautajās pļavās. No šiem ziediem pār pilsētām un laukiem nāk neatkārtojamais lauku ziedu un zaļumu aromāts, kas savā intensitātē pārspēj jebkuras pasaules smaržas. Īsā ziemeļu vasara ar pamatīgo zaļošanu sprukusi ziedēt pilniem klēpjiem! Vakarā nolemju aiziet uz nordiskās mūzikas nakts koncertu, kas katru vakaru notiek doma baznīcā. Koncertā izskan 8 dziesmas vai skaņdarbi, tostarp pāris Grīga, gaidītais nacionālais kolorīts neko daudz nav sajūtams, un ilgst viss apmēram 40 min. Tāda mazuma sajūta, jo ieejas biļete maksā 25 eur. Autentiskāk šķiet pastaigāt gar fjordiem, ap 1 naktī tuvu pie apvāršņa esošajai sarkanajai saulei spoži apņemot tiltu pār fjordu un sniegotajiem kalniem atmirdzot īpašā baltumā. Lai gan ir gaiša polārā diena, ielās tomēr jūt nakts noskaņas - cilvēku maz, bet tie, kas ir, pārsvarā iereibuši.
Nākošā rītā Tromso apspīd spoža saule, karsti nav, bet ir ļoti patīkami, var staigāt krekliņā, lai gan aplikācija rāda tikai 16 grādus. Pāri tiltam dodos uz fjorda otru pusi, kur taisni pretī jau tālu pār apkaimi slejas arktiskā katedrāle. Jauna askētiska ēka un iekšpusē galvenā dominante altārglezna no košās krāsās darinātām tādām kā vitrāžām. No baznīcas dodos uz pacēlāju, lai uzbrauktu kalnā, taču tas izrādās slēgts. Cilvēku kompānijas straumēm vien pa meža ceļiņu virzās uz augšu, kur sāk līkumot garum garas akmens trepes uz kalna galu. Aiz meža sākas trūcīga veģetācija ar mazu zālīti un niecīgām puķītēm. Te uz plato var pastaigāt pa dažādām takām un pat pikoties, jo vietām vēl ir sniega klajumiņi. Pāri visam - skati pār kalniem un fjordiem, kur visa Tromso kā uz delnas. Lai gan kājas nogurušas, tomēr nelaidīšu garām arī iecerēto botāniskā dārza apmeklējumu- tas esot vistālāk ziemeļos novietotais botāniskais dārzs pasaulē. Ceļš no centra cauri industriālajai zonai aizved uz universitātes apkaimi, kurai arī dārzs pieder. Te pat nav ieejas vārtu un arī nav jāmaksā. Dārzs mani pārsteidza, gan smalkā iekārtojuma dēļ, atdarinot dažādus alpīnos reģionus, gan ar vienkāršo ziedu bagātību. Pats "smalkākais" te laikam rodedondru dārzs, un šie pilnos ziedos! Blakus dārzam ir arī mežaparks ar pastaigu takām - naturāls mežs ar papardēm, kaut kas diezgan līdzīgs mūsu Latvijas mežiem. Gan Tromso, gan arī Lofotās vispār aug tie paši bērzi, kārkli, alkšņi, egles, priedes (ne tika varenas kā pie mums), diezgan līdzīgas puķes - kaut kas ļoti tuvs, tomēr cits! Sajutu mentālu saikni ar šo zemi, ejot pa vakarīgajām ielām ķērcošu kaiju pavadībā. Tās te tādas milzīgas (varbūt kaijaki?), agresīvi lido zemu tieši pāri galvai un nenormāli ķērc, īpaši vakaros. Gan Tromso, gan Lofotās ir šādas kaijas. Ievēroju arī vēl kādu dominējošo putnu - melnu ar baltumiem, palielu, mierīgu un atturīgu,taču diemžēl nezinu putniņa vārdu.
Uz Lofotām braucu ar autobusu, jau stundu iepriekš no hosteļa dodos uz autoostu pilsētas centrā pie fjorda, nopērku biļeti automātā un , vērojot skaisto dabu, fjordus un kalnus, pēc 4 stundām esmu Narvikā. Lai sasniegtu šīsdienas galamērķi Svolvēru, kas ir Lofotu salu sākuma punkts, pēc stundām aties nākošais autobuss. Ceru atrast biļešu automātu vai kasi ar cilvēku, taču ēkā, kas skaitās autossta, rosīgi darbojas vien tirdzniecības centrs. Par autoostu liecina vien stāvlaukums ar dažiem autobusiem tās priekšā un ziņojumu dēlis, uz kura arī tāds dīvains tā kā autobusu saraksts. Nomierinājusies nopērku kafiju un uzēdu veikalā pirktus siltus makaronus. Sagaidīts arī autobuss, šoferītim prasu biļeti, bet viņš atbild, lai sēžu. Arī vēl dažas braucējas bez biļetēm tiek tāpat nosēdinātas, kad autobuss sāk braukt, izmisušas skatāmies, kas nu būs ar biļetēm. Tā arī atbraucām līdz Svolvērai - 4 stundas kā bezbiļetnieces. Vairumam braucēju biļetes jau ir telefonos. Lofotu salās pirkt biļetes pie šofera nav populāri, jo tās jāiegādājas aplikācijā "Reis". Arī es ielādēju šo aplikāciju jau Rīgā,taču tā darbojas tikai, ja ir pieslēgums internetam, bet autobusos WIFI pārsvarā skaitās, ka ir, bet nav. Arī biļetes skaitās, ka pārdod vadītāji, iekasējot papildus 2 eur par katru pirkumu, bet dabā vairums šoferu biļetes nepārdod, atrunājoties, lai pērk aplikācijā, kad esi jau iekāpis autobusā. Arī es dažu dienu laikā iemācījos izmantot aplikāciju - nopirku biļeti viesnīcā pie wifi, norādīju laiku, kad to validēt (biļete jāvalidē pirms brauciena, jo tās derīgums ir tikai nedaudz ilgāks par brauciena laiku), pirms brauciena dabūju internetu, izveidojās biļete ar kjuar kodu, kas uzrādāma vadītājam.
Taču nākamā rīta braucienam biļeti nopirkt nevarēju, jo rezervētais hostelis izrādījās minivens. Piezvanot saimnieks norādīja, lai kāpju sarkanajā auto un "relax", viņš atbraukšot visu ierādīt. Ne nu atbrauca, nekā. Kad biju kādu stundu nogaidījusi, blakus mašīnas klients palīdzēja izbīdīt krēslu, lai izveidotu guļvietu. Tad devos uz veikalu, lai nopirktu ūdeni, ar ko iztīrīt zobus. Labi, ka tas mašīnu hostelis bija tādā vietā, kur garās zāles laukums no ielas nebija pārredzams, tāpēc to varēja izmantot kā tualeti. Citādi nezinu, ko darītu. Kā domāja kaimiņš, cena esot zema- tikai 60 eur. Rītā ar skubu pametu "smalko" viesnīcu un biju autoostā jau pusstundu pirms pirmā autobusa atiešanas. Arī divas zviedrietes bija bez biļetēm, bet jau autobusā mēs tās veiksmīgi nopirkām aplikācijā, jo autobusā darbojās WIFI. Leknes sasniedzām pēc 9, zviedrietes aizbrauca dziļāk salās pa galveno ceļu E10, kas iet cauri visām salām. Savukār vairākos sānceļos ir arī citi vietējie autobusi. Man nākamais hostelis bija Fredvang - jābrauc līdz Fredvang kris (pagrieziens uz Fredvang) un līdz hostelim 3 km kājām. Īsti laikā bija iegādāties pārtiku, jo hosteļa cilvēki brīdināja, ka Fredvangā neesot nekādu iespēju dabūt ēdienu.
Vairākas stundas līdz nākamajam autobusam izmantoju, izstaigājot kājnieku maršrutu līdz kādam pakalnam ar pilsdrupām, sanāca 8 km abos virzienos. Ziedošas pļavas, rīta smaržas, mazs lietutiņš un skati pāŗ fjordiem un kalniem. Te, Lofotās, atšķirībā no Tromso kalnos sniegs redzams tikai ļoti reti, toties kalnu formas pārsteidzoši dažādas un interesantas, un tās kontrastē ar mirdzošajiem zili zaļajiem fjordu ūdeņiem. Ainava kā paradīzē. Ejot pāri vienam no tiltiem uz Fredvang, tik ļoti biju aizrāvusies ar ainavas baudīšanu, ka no futrālīša izslīdēja telefons un nokrita uz asfalta pusmetru no fjorda malas. Nopriecājos, ka neiekrita fjordā, kaut stikls pamatīgi saplaisājis. Bet darbojas, par laimi.
Fredvang ir brīnišķīga vieta. Kamēr iekārtojos hostelī, ēdu un atpūtos, pievakarē arī lietus bija mitējies. Tā kā tumsa te neiestājas, staigāt var kaut visu nakti. Izvēlējos taku uz Kvalvikas pludmali. Pēc pāris kilometriem pa ceļu gar fjordiem, taka iegriezās kalnos un pa akmeņiem veda arvien augšup, līdz pārejai. No turienes atkal lejup līdz Kvalvikas pludmalei, kas atklājās kā mierīgs jūras gabaliņš starp varenām klintīm. Atpakaļ bija jāiet pa to pašu taku, jo nekādi citi ceļi no tejienes prom neved.
Rītā jau 8 piecēlos, lai pirms došanās uz nākošo apmešanās vietu, izietu vēl vienu taku. Lietus te līņāja, te mitējās - tāds ritms Lofotām diezgan tipisks. Kad biju sasniegusi vietu, kur taka iegriežas kalnos un šķērsojusi garas zālas apņemtu taku, lija jau krietni, bija vien prātīgi griezties atpakaļ, jo lietus nemitējās. Tas bija mitējies tikai, kad gāju uz autobusu un tā nākamajā vietā - Ballstad nokļuvu pa sauso. Ballstad ir tipisks zvejnieku ciems. Fjordu visapkārt apņem Rorbuer - zvejnieku mājas, daudzas no tām tagad pārvērstas par viesnīcām. Re, kādas mājas pagalmā veca laiva, kurā iestādītas vienkāršas puķītes un garā kātā plīvo Norvēģijas karogs. Pa kādu zemes ceļu kāpju augstāk, lai pavērotu pilsētiņu no augšas, taču atduros pret uzrakstu, ka ceļš ir privāts. Tādi skaisti fjordi, pilni mazu saliņu un zaļi apsūnojušu akmeņu. Un zvejas kuģīšu masti ostās.
Rītā jādodas uz pēdējo apmešanās vietu šajā salā - A (ar aplīti virs burta, izrunā kaut kā pa vidam starp U un O). Tas ir Moskenes salas galējais punkts, tālāk autobuss neiet. Līst jau Ballstadā, pamatīgi nomācies. Kad esmu izbraukusi cauri Lofotu skaistākajiem kalniem un fjordiem un nonākusi A, nu jau gāž pamatīgi. Galapunktā izķemmēju suvenīru veikaliņu, pasēžu nojumītē, tomēr laiks nesola labas prognozes, tāpēc pa zaļumu ieskautu ceļiņu dodos uz centru, kaut kur tur zvejniecības muzeja teritorijā arī hostelis. Re, Beķereja. Norvēģijas beķerejas ir vairāk kā kafejnīcas, kur maize ir maz, vairāk smalkmaizītes. Var dabūt arī kafiju un priekšteplā pie dažiem galdiņiem to izdzert, lai gan vietas maz - visi slēpjas no lietus šajā vienā no nedaudzajiem iestādījumiem. Pabāžu galvu kāda muzeja durvīs, iekšā visādi rīki, bet pie fasādes sakārti žāvēti lielu zivju kauli (galvas ar asakām). Hostelī labie ļaudis ielaiž pirms noteiktā laika. Tas atrodas vēl viena cita zivju muzeja ēkas spārnā - istaba ir ļoti plaša, bez četrām gultām te vēl divi galdi un sofa. Ērti un gaiši, vējā drebošie logi iziet uz divām istabas pusēm.
Vakarā lietus ir pierāvies, bet ūdens piegāzts tik daudz, ka pārvietoties pa kalnu taku paralēli upei izrādās neiespējami - peļķes, kājas grimst kā purvā. Tāpēc pa lielceļu eju uz kaimiņu ciemu - atkal šķērsoju upi, kur izveidojušies tādi kā ūdenskritumi. Arī pāri kalnu un klinšu mugurām stiepjas daudzas ūdens dzīslas - lietus rezultātā izveidojušies strauti, kas kontrastā ar zaļumu. Fantastiski.
Ir pienācis pēdējais ceļojuma dienas rīts. Pirms autobusa vēl pastaigāju gar fjordiem un pajūsminos par varenajām klintīm, tad dodos 7 stundas garajā ceļā uz Narvik lidostā. Ap pus 7 esmu galā. Lidojums 6 rītā, bet viesnīcu neesmu bookingā atradusi, taču ieraugu vienu lielu un modernu ēku ar uzrakstu HOTEL kāda kilometra attālumā no lidostas. Lēnām dodos turp. Brīvas istabas esot gan, cena 300 un cik tur eiro. Pastaigāšu labāk dabā - dodos pa kādu zālē iemītu taciņu, tā aizved pie ezera, kura krastā stāv kāds jauneklis. Nē, viņš nemakšķerējot, bet esot tūrists no Nīderlandes. Abi esam vienisprātis, ka ezeriņš ļoti skaists. Ezeriņu te nav daudz, tāpēc tāds ūdens, kas nav fjords, ir kaut kas netipisks, līdzīgs Latvijas meža ezeriņiem. Pasēdējusi Cirkle K pie kafijas tases un interneta, dodos atpakaļ uz lidostu - atpūtīšos līdz tās slēgšanai. Taču tur divi ķīnieši jau iekārtojušies naktij, jo lidostu tomēr neslēdzot. Tad jau laikam arī man izpaliks nakts pārgājiens. Naktī starp īsiem snaudas mirkļiem ik pa laikam paveros, kā pie apvāršņa spīd saule. Tāda balta, bet starus izplata pār apkārtni.
Domāju, ka Lofotu ceļojums sanāks ļoti dārs, bet izrādās nav tik traki. Tā kā viss maksāts ar Revolut karti (naudu vispār nemainīju uz NOK), viegli bija saskaitīt tēriņus, un tie veido 751 eur.
Izdevumu struktūra:
Avio biļetes 273,63 eur
Vilciena un autobusu biļetes: 85,05 eur
Viesnīcas: 245,25 eur
Kafejnīcas un kafija Cirkle K: 33.13 eur
Pārtika veikalos: 77 eur
Pirkumi uz mājām lidostā: 12,74 eur
Izklaide: Munh muzejs 18,75 eur
Koncerts 25,10 eur